FOTOGRĀFIJA

Portrets

   Cilvēku klātbūtne fotogrāfijā pati par sevi vēl to par portretu nepadara. Jāatceras, ka katram uzņemtajam attēlam ir kāds cēlonis, nodoms, kas arī nosaka tā jēgu un būtību. Cilvēka izskats – seja, figūra – vienmēr ir bijis mākslinieka ierosmes avots. Fotogrāfija rada iespēju atspoguļot to īpaši precīzi un ātri. Taču vienlaicīgi ir arī risks iegūt ikdienišķu, neko neizsakošu attēlu, tāpēc ir ļoti svarīgs emociju attēlojums, izteiksmīgums. Lai to paveiktu, ir pilnībā jāpazīst fotografēšanas līdzekļi un pati fotografējamā persona.  Jāzina, ka modelim bilde var arī nepatikt un izraisīt negatīvas emocijas pat tad, ja fotogrāfija ir izdevusies vizuāli interesanta un izteiksmīga, kas ir ļoti būtiski katram fotogrāfam. Fotografējot portretu ir jābūt ļoti pacietīgam, jo modelim var ātri kļūt garlaicīgi, persona nespēs saglabāt kādu izteiksmi vai pozu ilgu laiku, var nogurt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Klusā daba

   Klusā daba ir priekšmets vai priekšmetu grupa, ko parasti īpaši izkārto fotografēšanai. Ieteicams sākt ar vienu priekšmetu un pakāpeniski izveidot kompozīciju, kurā dažādi objekti ir savā starpā saistīti. Fotografēšanai izkārtotu klusās dabas priekšmetu kolekcijai ir jābūt kādām kopīgām īpašībām, piemēram, veidolam, krāsām, formai vai faktūrai, tad ir daudz vieglāk uztvert priekšmetu tematisko saistību.

   Priekšmeti ir visai pacietīgi, un nav jāsteidzas iegūt unikālu attēlu, kā tas bieži nepieciešams, piemēram, portretu fotogrāfijā. Tas ir darbs pacietīgajiem. Šajā žanrā strādājošs fotogrāfs bieži pavada garas stundas studijā, pētot dažāda rakstura gaismas ietekmi uz attēlu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ainava

   Ainavas nemitīgi mainās. Atkarībā no tā, vai ir rīts, pusdiena vai vakars, un atkarībā no laika apstākļiem pārveidojas ainavas izskats un noskaņa. Pats grūtākais ir iemācīties ieraudzīt kāda skata fotogrāfiskās vērtības un fiksēt tās filmā. Viegli pieejams žanrs, nav nepieciešama sarežģīta tehnika. Fotografējot ainavas ir jāstrādā tādā apgaismojumā kāds ir, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst mainīt skatupunktu, tādā veidā ietekmējot attēla gaismu no ļoti gaišas līdz ļoti tumšai. Nozīmīga ir dabas pazīšana, jāizpēta apvidus kurā gatavojaties strādāt. Ir veltīgi sagaidīt panākumus, ātri pārvietojoties nepazīstamā vietā, piemēram, ekskursijā. Veiksmīgu fotogrāfiju iespējams iegūt, ja no atrastā skatupunkta fotografē dažādos diennakts laikos vai arī dažādos laikapstākļos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dokumetālā fotogrāfija

  Šis žanrs visvairāk tiek izmantots preses izdevumos. Fotodokumets ir saistīts ar informēšanu, atbildēm uz jautājumiem. Šajā žanrā autora darbība ir zināmā mērā subjektīva, jo fotogrāfijas izskats, tās vizuāla sakārtotība bieži ir pilnīgā atkarībā no fotogrāfa viedokļa. Ir radies termins „subjektīvais dokuments” – fotogrāfija, kas uzņemta neinscenētos apstākļos un ir autora vizualizēta versija par notiekošo, par attēlojamo vides fragmentu.

   Paralēli atainotajiem notikumiem, ko paskaidro daži attēlam pievienotie teikumi, šajos darbos ir vēl kas nozīmīgs – vizuālā sakārtotība, jēga. Tas ir autora „pieskāriens”, viņa subjektivitātes daļiņa. Daudzās šī žanra fotogrāfijās neapšaubāmi kā primārā izvirzās mākslinieciskā forma, tikai tad seko konkrētais saturs. Lielākajai daļai attēlu kopīgs ir to neinscenētais raksturs, tie uzņemti tieši dabā, esot vidē „iekšā”. Pats notikums, iespējams, ir svarīgs tikai topošās fotogrāfijas autoram, bet viņa darbības veids padara attēlu par dokumentu, lai arī galēji subjektīvu. Ja priekšplānā izvirzām vizuālās īpašības, subjektīvismu nevar uzskatīt par trūkumu.